ļ»æ Lina Juknevičiūtė-Žilinskienė, Alfredas Laurinavičius - Lietuvas klimatiskās zonēšanas iespēju novērtējums no autoceļu būvniecības viedokļa (Vol X, No 3)

Vilnius Gediminas Technical UniversityRiga Technical UniversityTallinn University of TechnologyBaltic Road Association

 

Abstracted in databases:
Thomson SCIE: Science Citation Index ExpandedTM (Web of Science), INSPEC, EBSCO, TRIS/TRIS Online, VINITI, CSA's ERD, CSA/ASCE (CSA's TRD), SCOPUS (Elsevier Database)

2015 Impact Factor: 0.519 ©2015 Thomson Reuters, 2015 Journal Citation Report®

ISSN 1822-427X print
ISSN 1822-4288 online
 

 

 
 

"The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering"
Vilnius: Technika, 2015, Vol X, No 3, p. 262-268


Lina Juknevičiūtė-Žilinskienė, Alfredas Laurinavičius

Lietuvas klimatiskās zonēšanas iespēju novērtējums no autoceļu būvniecības viedokļa

 
Vairākas valstis, meklējot iespējas samazināt nelabvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmi uz autoceļu satiksmi, ievieš modernas tehnoloģijas, kas ļauj objektīvi novērtēt autoceļa meteoroloģiskos apstākļus. Visā pasaulē Ceļa meteroloģisko apstākļu informācijas sistēmas meteoroloģiskajās stacijās iegūtos datus jau ilgstoši izmanto ievērojami plašāk nekā tikai autoceļu uzturēšanas darbu organizēšanas vajadzībām. Starptautiskā Autoceļu satiksmes informāciju sistēmas ieviešanas pieredze Eiropas Savienībā un citās pasaules valstīs parāda, ka Ceļa meteoroloģisko apstākļu informācijas sistēma ar labiem panākumiem izmantojama satiksmes drošības uzlabošanai paaugstinot ceļa lietotāju informētības pakāpi un risinot ceļu būvniecības jautājumus. Ceļa meteoroloģisko apstākļu informācijas sistēma ir tehnoloģijās bazēta lēmumu pieņemšanas sistēma, kas izmanto vēsturiskos un rēlā laika datus par ceļiem un klimatiskajiem apstākļiem. Daudzu gadu gaitā meteoroloģiskajās stacijās savāktā un apstrādātā informācija var lieti palīdzēt projektējot vai būvējot seļa segas. Ceļa segu lielā mērā ietekmē negatīvā gaisa temperatūra un sasalusī grunts. Negatīvo temperatūru ietekmi izsaka sala aizsargslāņa biezums. Sala aizsargslāņa biezums ir atkarīgs no kapilārā ūdens pacelšanās augstuma gruntī. Lai noteiktu sala aizsargslāņa biezumu, nepieciešams noteikt sala ietekmi, līdz ar to šī nolūka dēļ Lietuvas teritorija saskaņā ar sala ietekmes lielumu un grunts sasalšanas dziļumu tika sadalīta zonās. Balstoties uz izveidoto klimatisko karšu datiem, ieteiktas ceļa segas konstrukcijas biezuma kotekcijas.
 
Atslēgas vārdi: Ceļa meteoroloģisko apstākļu informācijas sistēma, gaisa temperatūra, grunts sasalšanas dziļums, sasalšanas indekss, ceļa segas konstrukcijas biezums.

Read full article (restricted access)

view contents of entire journal number    |    switch abstract language to English, Lithuanian or Estonian

 

 
 

 

© Vilnius Gediminas Technical University, 2006 - 2018   |   Web Design   

Hey.lt - Interneto reitingai, lankomumo statistika, lankytojų skaitliukai