Vilnius Gediminas Technical UniversityRiga Technical UniversityTallinn University of TechnologyBaltic Road Association

 

Abstracted in databases:
Thomson SCIE: Science Citation Index ExpandedTM (Web of Science), INSPEC, EBSCO, TRIS/TRIS Online, VINITI, CSA's ERD, CSA/ASCE (CSA's TRD), SCOPUS (Elsevier Database)

2015 Impact Factor: 0.519 ©2015 Thomson Reuters, 2015 Journal Citation Report®

ISSN 1822-427X print
ISSN 1822-4288 online
 

 

 
 

"The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering"
Vilnius: Technika, 2009, Vol IV, No 2, p. 69-79.


Darjušas Mučinis, Henrikas Sivilevičius, Rolandas Oginskas

Nofrēzētā asfalta seguma nehomogenitāti ietekmējošie faktori un tā komponentu daudzuma variācijas parametri

 
Ar mērķi ietaupīt bitumenu un minerālos materiālus, kā arī lai samazinātu apkārtējās vides piesārņojumu, veco asfalta segumu var nofrēzēt, tādejādi nepalielinot segas biezumu, un pakļaut atkārtotai izmantošanai tajā pašā vai cita vietā. Taču nofrēzētā asfalta piemērotību atkārtotai izmantošanai nosaka tā sastāvs (bitumena daudzums un granulometrija) un tā komponentu proporcijas. Dotā pētījuma ietvaros mēģināts veikt sistemātisku to faktoru analīzi, kas nosaka nofrēzētā asfalta nehomogenitāti. Šim nolūkam tika ņemti divu veidu nofrēzētā asfalta paraugi, kas no frēzes bija iekrauti transportlīdzeklī un kas atradās asfaltbetona rūpnīcas krautnēs. Katram atsevišķajam paraugam akreditētā laboratorijā tika veiktas pārbaudes, lai noteiktu to maisījuma sastāvu (novecojuša šķīstošā bitumena gradācija un sastāvs), ūdens saturu un neekstraģēto granulu granulometriju. Tāpat tika noteikti un analizēti no dažādiem avotiem iegūtā nofrēzēta asfalta aktuālas homogenitātes statistiskie raksturlielumi. Tālāk tika izveidots modelis no dažādiem avotiem iegūtā nofrēzētā asfalta homogenitātes salīdzināšanai, par kritērijiem izvēloties sietiem caurbirušās procentos izteiktās masas maksimālās standarta novirzes. Tika salīdzināti dati, kas iegūti eksperimentāli un aprēķinu ceļā no regresijas vienādojuma. Veiktā salīdzinājuma rezultāti parādīja, ka nav vērojamas statistiski nozīmīgas homogenitātes atšķirības paraugiem, kas iegūti no trīs dažādām paraugu ņemšanas vietām: pirmais paraugs - no ceļa, otrais paraugs – no krautnēm dažādās vietās un trešais paraugs – no atklātā krautnē uzglabāta materiāla. Pētījuma rezultātā, saskaņā ar Tehnisko Specifikāciju Prasībām TRA ASFALTAS 08 un ņemot vērā aktuālo nofrēzētā materiāla homogenitāti noteikts maksimālais pieļaujamais nofrēzēta asfalta daudzums karstā asfalta maisījumā
 
Atslēgas vārdi: nofrēzētais asfalta segums, homogenitāte, statistiskā analīze, granulometrija.

Read full article (restricted access)

view contents of entire journal number    |    switch abstract language to English, Lithuanian or Estonian

 

 
 

 

© Vilnius Gediminas Technical University, 2006 - 2018   |   Web Design   

Hey.lt - Interneto reitingai, lankomumo statistika, lankytojų skaitliukai