ļ»æ Md. Safiuddin, Susan Louise Tighe, Ludomir Uzarowski - Stinguma izvērtējums ar nolūku prognozēt karstā asfalta risu veidošanās noturību: Kanādas pieredze (Vol IX, No 4)

Vilnius Gediminas Technical UniversityRiga Technical UniversityTallinn University of TechnologyBaltic Road Association

 

Abstracted in databases:
Thomson SCIE: Science Citation Index ExpandedTM (Web of Science), INSPEC, EBSCO, TRIS/TRIS Online, VINITI, CSA's ERD, CSA/ASCE (CSA's TRD), SCOPUS (Elsevier Database)

2015 Impact Factor: 0.519 ©2015 Thomson Reuters, 2015 Journal Citation Report®

ISSN 1822-427X print
ISSN 1822-4288 online
 

 

 
 

"The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering"
Vilnius: Technika, 2014, Vol IX, No 4, p. 283-296


Md. Safiuddin, Susan Louise Tighe, Ludomir Uzarowski

Stinguma izvērtējums ar nolūku prognozēt karstā asfalta risu veidošanās noturību: Kanādas pieredze

 
Dotajā rakstā pētīta sakarība starp karstā asfalta stingumu un risu noturību. Tika pārbaudīti desmit dažādi karstā asfalta maisījumi. Deviņus maisījumus sagatvoja saskaņā ar Superpave metodi, bet vienu – saskaņā ar Maršala metodi. Asfalta paraugus pārbaudīja uz stingumu un risu noturību Waterloo universitātes Segas un transporta tehnoloģiju izpētes programmas centrā. Stingumu noteica laboratorijā ar elastīgo un dinamisko moduļu testa palīdzību. Dinamiskā moduļa testu veica pie sešām dažādām slodzes frekvencēm un pie piecām dažādām temperatūrām. Risu noturības testu veica ar Hamburgas riteņa risu testieriekārtu un ar nolūku noteikt risu dziļumu izmantoja franču laboratorijas risu testiekārtu. Lai pārbaudītu sakarību starp elastīgo un dinamisko moduli un risu dziļumu izmantota regresijas analīze. Regresijas analīzes rezultāti parādīja, ka elastīgā moduļa skaitliskās vērtības un risu dziļums savstarpēji labi nekorelē. Savukārt dinamiskais modulis pie vairākām slogošanass frekvencēm un temperatūrām uzrādīja ciešu korelāciju ar risu dziļumu. Pie augstākām temperatūrām – tika novērota izteiktāka savstarpējā sakarība. Sakarība starp dinamisko moduli un risu dziļumu bija labāka pie zemāka risu noteikšanas testā lietotās slodžu ciklu /riteņa pārbrucienu attiecības. Noskaidrots, ka dinamiskais modulis uzradīja labāku savstarpējo saistību ar risu dziļumu, kura noteikšanai tika izmantota franču laboratorijas risu testiekārtu. Kopējie secinājumi norādīja, ka dinamiskais modulis, kas noteikts pie 0.1–1.0 Hz un +46.1–(+54.4) °C ir derīgs karsto asfalta maisījumu risu noturības prognozēšanai.
 
Atslēgas vārdi: dinamiskais modulis, karstais asfalts, regresijas analīze, elastīgais modulis, risu veidošanās noturība, stingums.

Read full article (restricted access)

view contents of entire journal number    |    switch abstract language to English, Lithuanian or Estonian

 

 
 

 

© Vilnius Gediminas Technical University, 2006 - 2018   |   Web Design   

Hey.lt - Interneto reitingai, lankomumo statistika, lankytojų skaitliukai